Drošināšana ar virvi
Virves
Veicot operācijas kalnu apvidos, visu vienību drošības
inventāra krājumos ir jābūt virvēm. Pārsvarā tiek izmantotas 11 mm alpīnistu
(kernmantela) vai Nr. 4 neilona virve. Alpīnistu virvei vidū ir serdenis, ko
aptver austs apvalks (skat. 1.att. a un b ). Virvju galvenais uzdevums ir
apturēt kritienu, tās arī tiek izmantotas, lai uzliktu drošības margas. Ja
nepieciešams, virves izmanto, lai nolaistos pa nogāzēm ar dulfera paņēmienu.
Virves jāizmanto, kad vajadzīga papildus drošināšana, kā arī jebkurās bīstamās
situācijās.
Alpīnistu virve (a) |
Alpīnistu virves uzbūve (b) |
Mezgli.
Lai apgūtu drošas pārvietošanās paņēmienus kalnos,
visiem karavīriem pirmapmācības posmā jāapgūst svarīgāko mezglu pielietojums un
praktiski jāiemācās tos uzsiet. Turpmāk paragrāfā raksturoti svarīgākie mezgli
un to uzsiešanas paņēmieni.
a. Apaļais jeb cilpas mezgls (Overhand Knot). Tas ir visvienkāršākais no
visiem mezgliem. Izveido cilpu un brīvo virves galu izver caur to (2. att.). Šo
mezglu vienu pašu izmanto reti, parasti tad, ja tas jāiesien virves galā. Taču
tas ir daudzu citu mezglu sastāvdaļa.
Plakanais mezgls |
c. Pavadoņmezgls (Overhand
Loop ). Šo mezglu var ātri
uzsiet. Mezgla cilpu parasti apmet ap kādu drošu balstu. Cilpa nesavelkas, un
to izmanto drošināšanai. Atloka virves galu – veidojas dubulta virve, ar to
sien apaļo mezglu tā, lai rastos cilpa (4. att.).
Astotnieks ar cilpu |
e. Izvītais astotnieks (Figure-of-8, Rewoven). Šo mezglu sien, lai piesietos pie
glābšanas virves (ne tās galos, bet vidū), koka vai augsta staba. Vispirms sien
astotnieku, bet nesavelk. Tad auklas brīvo galu pārmet pār glābšanas virvi un
izvij caur astotnieku, atkārtojot tā formu. Auklu viegli nostiepj, lai mezgls
savilktos (6.att.).
Izvītais astotnieks |
f. Buliņš jeb pāļmezgls (Single Bowline). Ar buliņu veidotā cilpa
nekad nesavelkas un neizslīd. Buliņu parasti sien glābšanas virves galā, to
pielieto arī citos gadījumos, kad cilpa nedrīkst savilkties. Vispirms ne pārāk
tālu no virves gala izveido nelielu cilpu, pēc tam auklas brīvo galu izver caur
cilpu, apvij ap auklu un izvelk atpakaļ caur cilpu. Pievelk auklas brīvo galu
un pašu auklu (virs mezgla), lai tā savilktu mezglu ciešāk. Lielākai drošībai
ar auklas brīvo galu vēl sasien vienkāršo mezglu (7. att.).
Audēju mezgls |
h. Dubultais audēju mezgls (Double Fisherman’s). Dubultais audēju mezgls
ir izturīgāks nekā parastais audēju mezgls. Dubulto audēju mezglu nevajadzētu
siet uz neilona virvēm vai rupjām auklām. Vienas auklas brīvo galu aptin ap
otru auklu, tad – ap abām auklām. Auklas brīvo galu izver cauri abām
izveidotajām cilpām. Tādu pašu mezglu sien ar otras auklas brīvo galu. Mezglus
viegli savelk un slidina vienu otram pretī. Abus mezglus sakārto, lai tie labi
piekļautos viens otram, un savelk stingrāk (9. att.).
Dubūltais audēju mezgls |
i. Astotnieka un audēju mezgla sistēma (Figure-of-8 with Fisherman’s). Vienreiz
uzsietu mezglu var izmantot vairākkārt, jo to var pielāgot jebkura lietotāja
ķermeņa uzbūvei. Mezglu lieto tikai drošināšanai, tas nav paredzēts klinšu
kāpšanai (10.att.).
(2) Uz pamatvirves uzsien viendaļīgo audēju mezglu. Mezglu sien, aptinot vismaz trīs vijumus ap pamatvirvi. Zīmējumā uzskatāmības labad parādīts tikai viens vijums;
(3) Astotnieks uz virves darbojas kā stoperis. Nepieciešamo cilpas lielumu regulē, pārbīdot pa virvi astotnieku.
j. Buliņš ar trim cilpām (Triple Bowline). Tas ir buliņa mezgls, kuru
sien ar dubultotu auklu. Izveido cilpu, auklas brīvo dubulto galu izver caur
cilpu, tad apvij ap auklu un izvelk atpakaļ caur cilpu. Rodas trīs cilpas, kuras
var pielāgot kravas celšanai, nešanai vai vilkšanai. Divas cilpas apliek ap
augšstilbiem, bet vienu – ap krūšu kurvi, tādējādi izveidojas drošināšanas
sistēma (11. att.).
Buliņš ar trim cilpām |
k. Buliņš ar divām cilpām jeb „sēdeklītis” (Bowline-on-the-Bight). Buliņš, kas sasiets
ar dubultotu auklu, ir noderīgs dažādiem glābšanas darbiem, piemēram, lai
izvilktu cietušo no ledāja plaisas. Šī mezgla galā veidojas divas cilpas, kas
nesavelkas. Vienu no cilpām apliek ap gurniem, bet otru – ap krūtīm, vai arī
abas cilpas apliek ap augšstilbiem. Auklu saloka divās kārtās, izveido cilpu un
brīvo galu izver caur cilpu. Auklas galu pavelk uz leju un brīvā gala cilpu
uzmauc virsū izveidotajai divkārtu cilpai. Brīvā gala cilpu viegli stumj uz
augšu aiz lielās divkārtu cilpas. Divkārtu cilpu pavelk uz leju, lai mezgls
savilktos (12. att.).
Sēdeklītis |
l. Dubultais šotmezgls (Double Sheet Bend). Dubulto šotmezglu lieto, lai sasietu
kopā divas vienāda vai dažāda resnuma virves, kā arī lai sasietu kopā lentas
(13. att.). Tas ir daudz drošāks nekā plakanais mezgls.
(1) Izveido cilpu resnākās virves galā.
Tievākās virves brīvo galu izver cauri cilpai, paliekot to zem resnākās virves
brīvā gala, un aptin ap cilpu. Tievās virves brīvo galu izvelk starp resnās
virves cilpas ārmalu un tievo virvi;
(2) Tievās virves brīvo galu vēlreiz aptin ap
resnās virves cilpu un atkal izvelk starp resnās virves cilpas ārmalu un tievo
virvi;
(3) Mezglu savelk ciešāk, tad palaiž vaļīgāk un
sakārto.
Ja šotmezgli nav nospriegoti, tie kļūst vaļīgi. Tie
nav piemēroti siešanai neilona auklās, jo tad tie var izslīdēt.
Dubūltais šotmezgls |
m. Lenšu sasiešana (Tape
Knot). Šādi sasien austas lentītes vai ādas strēmeles. Tāpat var
sasiet arī auduma strēmeles, lai izveidotu improvizētu glābšanas virvi (14.
att.).
(1) Vienas lentes brīvajā galā vaļīgi iesien
apaļo mezglu;
(2) Otras lentes brīvo galu izvij caur iesieto
apaļo mezglu, precīzi atkārtojot tā formu;
(3) Abu lenšu galiem ir jābūt ārpus mezgla, lai
tie nevarētu izslīdēt, kad mezgls tiek savilkts.
Lenšu_sasiešana |
n. Aptverošais mezgls (Prussik).
Alpīnisti vai kalnu tūristi repšņori pie drošināšanas virves parasti piesien ar
aptverošo jeb slīdošo mezglu (15. att.). Ja aptverošais mezgls ir nospriegots, tas
neslīd pa pamatvirvi, bet, ja repšņore nav nospriegota, aptverošais mezgls pa
virvi slīd viegli. Ja, pārvarot klintis, uz pamatvirves uzsien divus (pāri)
aptverošos mezglus, tad to veidotajās cilpās var atbalstīt pēdu vai plaukstas.
Ja pie horizontāli nostieptas virves piesienas ar diviem aptverošiem mezgliem,
tad var droši virzīties gar to, pēc vajadzības nospriegojot vai atslābinot
repšņori.
(1) Repšņorē izveido cilpu un liek aiz
pamatvirves (a). Tad repšņores galus izver caur šo cilpu. Mezglu sakārto. bet
stingri nesavelk (b; c);
(2) Repšņores galus vēlreiz apvij ap pamatvirvi
(d). Mezglu sakārto, bet stingri nesavelk. Sienot mezglu, jāraugās, lai
repšņores vijumi nepārklātos, bet cieši piegulētu cits citam (e);
(3) Ja aptverošais mezgls sasiets pareizi, tad
ap pamatvirvi jābūt četriem repšņores vijumiem (f). Alpīnisti aptverošo mezglu
bieži sien, divreiz apvijot repšņori ap pamatvirvi, - tad jābūt sešiem
vijumiem;
(4) Aptverošo mezglu var uzsiet arī ar auklu,
kuras abi gali savienoti kopā. Siešanas tehnika ir tāda pati. Kāpjot kalnos,
drošāk ir izmantot savienotu repšņori.
Aptverošais mezgls |
o. Transportmezgls. Ar šo mezglu (16.
att.) nostiprina augstu kravu laivā, ragavās vai arī to izmanto, nolaižot kravu
virvēs. Maksimālu mezgla izturību panāk, ja to nostiepj ar visu sava auguma
smagumu un beigās iesien vēl divus vienkāršos mezglus papildu drošībai. Ja
vienkāršie mezgli atraisās, tos sasien no jauna. Šo mezglu izmanto, arī
ceļoties pāri upei vai aizai, - ja virve kļūst vaļīga, to nospriego no jauna.
(1) Virvē izveido cilpu. Mazliet tuvāk virves galam izveido vēl vienu cilpu un izvelk cauri pirmajai cilpai (a);
(3) Stingri pievelk virves galu. Ar virves brīvo galu sien divus vienkāršos mezglus ap virvi (dubultu), kas apņem kravu. Atraisa tos un sien vēlreiz (c).
Transporta mezgls |
8.7.3. Drošināšanās
ar virvi.
a. Sasaites veidošana. Virve vienmēr
jānostiprina ap vidukli. Vispirms ar astotnieka vai buliņa mezglu virvē izveido
cilpu, pēc tam izveidoto cilpu apliek ap vidukli un pielāgo, lai tā būtu
pietiekami stingra un neslīdētu zem padusēm. Tajā pašā laikā cilpai jābūt tik
vaļīgai, lai starp to un ķermeni varētu viegli iebāzt plaukstu.
b. Drošināšanās nepieciešamības izvērtēšana.
Nav stingri noteiktu kritēriju, kad jāizmanto drošināšanās ar virvi. Lēmums par
drošības virves izmantošanu tiek pieņemts, ņemot vērā vairākus savstarpēji
saistītus faktorus:
(1) IESPĒJAMĀ IETEKME. Jāizvērtē, vai
paslīdēšana un kritiens var radīt nopietnus ievainojumus;
(2) APVIDUS ĪPAŠĪBAS. Jāizvērtē, cik lielā mērā
apvidus, pa kuru pārvietojas, ir slidens, kā arī kritiena varbūtība;
(3) PRASMES. Jāizvērtē, vai patruļas
dalībniekiem ir pietiekama pieredze, lai varētu droši pārvietoties pa ledājiem
un klintīm;
(4) DROŠĪBA. Jānosaka, vai taktiskā situācija
ir pietiekami droša, lai pārvietotos sasaitē;
(5) LAIKA FAKTORS. Bieži vien ātrums ir
svarīgākais drošības faktors. Jāveic analīze, vai lielāku drošību panāk,
pārvietojoties sasaitē vai palielinot pārvietošanās ātrumu;
(6) DROŠĪBAS REZERVE. Ja situācija nav
ārkārtēja, grupas komandierim ieteicams palielināt drošības pasākumu apjomu,
ņemot vērā savu personīgo pieredzi un tehniskās iespējas.